Sešdesmitajos, septiņdesmitajos Gunārs Kirke bija Rīgas dendijs un, kā mēs
tagad teiktu, dizaina guru. Vīrišķības etalons. Viņa roka radījusi katram latvietim
tik pazīstamos simbolus – Rigondas, Dzintara un Saktas logo.

Gunārs Lūsis stāsta, ka neba jau abi ar Kirki, tāpēc ka vienā laivā sēdējuši, būtu
viens otram sirdi kratījuši. Viens uzdeva jautājumu, otrs klusēja, apdomāja un
atbildēja tikai pēc krietnām desmit minūtēm. Tā, slīdēdami pa Kaņieri vai pa
kādu ezeru kaut kur Murmanskā, abi lēnā garā risināja savas lietas. Kad
deviņos no rīta pēc makšķerēšanas Kaņierī laivas sabrauca kopā, Kirke noturēja
rituālu – vilka ārā ungāru speķi, rupjmaizi, ķiploku un somu dunci. Un pa
četriem vēl vienu blašķīti piebeidza. Vīri nemakšķerēja gastronomiskiem
mērķiem. Viņiem patika izvingrināt muskuļus, celties ar rīta sauli un redzēt to,
ko citi, vēl guļot, neredz. Viņi nedomāja par zivīm, bet par savu darbu, taču
pavisam nepiespiesti, nesēžot pie rakstāmgalda un nekodīdami zīmuli.