Detektīvi. parasti šķiet, ka šis žanrs ir vecs kā pasaule. Dīvaini, bet tā nebūt nav. Lai gan literatūras eksperti jums uzburs ne vienu vien krāšņu ainu par kriminālsižetu esamību jau arābu pasakās un atgādinās Šeherezades stāstu par trim āboliem, tomēr ir jābūt apveltītam ar īpašu literatūrteorētiķa nervu, lai pasniegtu to visu kā detektīvu.

To, cik «gudrus» padomus noziedzniekiem dod, piemēram, Arturs Konans Doils, labi apliecina viņa romāns Bāskervilu suns. Nu nevarēja blēdīgais Stepltons noziest suņa purnu ar fosforu un tā piebiedēt infarktu vecajam Bāskervilam! No šādas ziedes nabaga krancis būtu vienkārši aizdedzies. Bet nedomājiet, ka sera Artura Konana Doila literārie pēcteči ir daudz labāki.