Viņa ir Jaunā Rīgas teātra aktrise, neredzēta uz žurnālu vākiem, nerunājusi par
dzīvi. Tāpēc Frank’am jo īpašs prieks, ka Guna Zariņa ir Pavasara numura seja.
Viņa stāsta par savu bērnību Vecmīlgrāvī, par studijām Sanktpēterburgā un par
kādu ļoti konkrētu adresi Pesteļa un Ļiteinija prospekta stūrī, kurā viņa
atgriežas, spēlējot Māras Ķimeles izrādē Pieci vakari.

© Aleksandra Samuļenkova

Man patiesībā pat nav nekāda stāsta. Kopš es sevi atceros, vienmēr gribēju būt
aktrise. Un laikam toreiz stipri no tā kautrējos. Jo to jau es sapratu, ka ne visi
cilvēki, kas grib par kaut ko kļūt, par to kļūst. Bet, jā, es to zināju kopš brīža,
kad es vispār kaut ko zināju. Es nebiju redzējusi kādu izrādi un tāpēc
sagribējusi būt tikpat skaista vai kustēties citu cilvēku priekšā. Tas no kaut
kurienes.. citurienes. Gribējās iztaisīties.