Šis nebūs stāsts par to, kā nodzert talantu. Viņa talants bija tik liels, ka to gluži vienkārši nevarēja izdarīt. Viņš dzēra, viņš nežēlīgi smēķēja, bija raupjš un rupjš, viņam bija daudz sieviešu, bet patiesībā viņš mīlēja tikai vienu cilvēku – savu meitu. Viņš bija aktieris. Kā Kroders vēlāk teica, talants un alkohols – tā ir disertācijas vērta tēma. Disertācija tā nebūs – hipotēzes ir jāpierāda. Te es to nevaru.

(C) Foto no Rīgas Kino muzeja arhīva

Oļģerts Kroders stāsta: “Es domāju, dzert viņš sāka tādēļ, ka viņam bija garlaicīgi. Jau studējot aktieros. Viņam tur kļuva neinteresanti. Gan sistēma, gan kompānija. Uldis maz nāca uz nodarbībām, maz mācījās, un esmu svēti pārliecināts, ka tieši tāpēc viņš sevi saglabāja, jo visi pedagogi aktieri mēģina iztaisīt pēc sava ģīmja un līdzības. Viņa spēks bija viņa tiešumā un pārliecībā par sevi. Smalki izsakoties, viņš tēlus neradīja un radošās mokās arī nedzīvoja. Kā viņš saprata, tā spēlēja, un tas bija ļoti tieši un konkrēti. Viņš nevarēja ciest visas tās abstraktās spēlēšanas, kas ļoti modē latviešu teātrī. Viņš vienmēr meklēja konkrētu pamatu – kāpēc es to daru, ko es tur daru… Kino Pūcītis tik labi iederējās to pašu iemeslu dēļ, viņā nebija tās teatrālās uzspēles. Un pārliecība par sevi – tieši tādēļ, ka viņš bija tik pārliecināts par sevi, jebkura sieviete bija gatava iet viņam līdzi, ja vien Uldis aicināja. Bet draugi? Viņam nebija daudz draugu. Talantīgam cilvēkam dziļākā būtībā netalantīgi cilvēki krīt uz nerviem. Viņiem savstarpēji ir… neinteresanti. Visa viņa draudzība bija ar Milēnu. Uldis dzēra. Harijs Liepiņš dzēra. Un viņi abi, pārkāpjot to smalko, sarkano līniju, kad ir gana, kļuva nepanesami dumji. Liepiņš burvīgi varēja stāstīt savus idiotiskos piedzīvojumus teātrī, bet līdz ko iedzēra vairāk nekā vajag, visa viņa humora izjūta pagaisa un viņš kļuva agresīvs. Turklāt Uldis nesajuta to robežu, kad vispār vajadzēja beigt. Jo pēc tās nekas labs vairs nevar būt gaidāms. Tomēr es domāju… ar dzeršanu ir interesanti… Tikko atmet, tā paliec štruntīgs. 4.simfonijas mums vairs nebūs, jo Kaliniņš vairs nedzer.”